Tehnoloģijas kā resurss. Ievadpārdomas

Visai interesanti, uzsākot studēt "Elektronisko pārvaldi" bija aptvert, cik ļoti dažādas ir cilvēku attiecības ar tehnoloģijām. Pirmkārt, pirmajā mirklī, apgūstot teoriju un praksi, sajutos pat kā "cita laikmeta produkts" - kaut mirkli neesi tik aktīvs kibervidē kā citi un esi jau "aizgājusī paaudze". Lai gan ikdienā līdz šim uzskatīju, ka ar datoru esmu tik ļoti uz TU - bakalaura studijas nebija iedomājamas bez ikdienas klikšķināšanas, tāpat arī darbā, astlēdzoties tehnikai, vienmēr šķitis -"neko jau vairs nevar padarīt". Izrādās, ka mana "tuvība" ar tehnoloģiju visai nopietni atšķiras no šā brīža aktualitātēm tehnoloģiju laikmetā. Vēl vairāk - nepaietu ne 2 gadi, un šī plaisa būtu vēl lielāka.

Otrkārt, tikpat saistoši ir vērot sociālo vidi ap sevi - izrādās, ka attiecībās ar tehnoloģijām es tāda neesmu vienīgā. Arī kursabiedri apkārt varētu būt sadalīti līdzvērtīgi. Vieni šai vidē dzīvo, un piedāvātie resursi tiem neliekas nekas jauns. Savukārt otri ikvienu ierakstu kibertelpā sāk ar vārdiem "tas nav priekš manis, tā ir mana pirmā saskare, diez vai man tas ir nepieciešams".

Retoriskais jautājums - kam kalpo tehnoloģijas. Sev vai mums. Divdesmitgadīgo, teju 30 gadus sasniegušo paaudze ir vieglā stresā par to, ka vairs netiek socializācijai līdz. Lai gan tieši šis vecums ir aktīvākais darba tirgū. Kaut mirkli tavās aktīvajās gaitās notiek kas cits, tu esi "izkritušais", jo vilciens iet tālāk, un tev dikti dikti jāsaspringst, lai tiktu līdz. Taču skaidri zināms - kaut kādā veidā šitam visam jātiek līdz, jo arī, lai padarītu maksimāli efektīvāku publisko pārvaldi, bez visām šīm e-lietām, ko sabiedrība pieprasa, neiztikt. Arvien lietderīgāk arī man pašai šķiet maksāt rēķinus, abonēt presi, sūtīt iesniegumus internetā. Jaunas formas, jauna paaudze, jauna publiskā pārvalde, kurai faktiski jāiet roku rokā, lai to nenodēvētu par "veco birokrātu kantori".

Veicot praktiskos uzdevumus, arī man nācās padziļināti izprast darāmā jēgu un kārtību. Daudzas lietas atzinu par noderīgām esam, daudzās apjuku, neizprotot to nozīmi. Piemēram, kur slēpjas atšķirība starp delicious un bloglines. Tāda ir, bet, lai lietotu abas, nesaskatu nepieciešamību. Visnoderīgākie ieguvumi, vērtējot manas šā brīža zināšanas par e-vidi, bija google Maps un jotform.com. Pagaidām man nav nekā nozīmīga, ko paust individuālajā blogā, taču neapšaubu šā resursa nozīmību un lietderību. Paziņa, piemēram, atzina, ka tas var kalpot par lielisku profesionālo resursu radošiem cilvēkiem – fotogrāfiem, dizaineriem u.tml. arodu veicējiem, kā sava veida „portfolio”. Pilnīga mīkla man palika podkāstu „sūtība” un būtība.

Pagaidām tādas ievadpārdomas.